Lidojums Image

Lidojums

Lidojums

5 notikumi no Kristus dzīves

Jāņa evaņģēlija 20:24-31

1. nodarbība: Pieci notikumi

Evaņģēliji 

Pirmajā nodarbībā mēs apskatījām piecus cilvēkus Vecājā Derībā. Tie visi norāda uz vienu personu – Jēzu Kristu. Viss Bībeles stāsts ir par Viņu.

Stāsts par Jēzu tiek atklāts evaņģēlijos: Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa. Šajā otrajā nodarbībā mēs apskatīsim piecus notikumus Jēzus dzīvē. Jēzus piedzima, Viņš tika kārdināts, Viņš tika piesists krustā, Viņš ir augšāmcēlies un Viņš ir uzņemts (uzkāpis) debesīs. Mēs iesāksim ar Jēzus dzimšanu.

1. Jēzus piedzima 

Jēzus dzimšana bija pirmais pierādījums tam, ka Viņš nav tāds kā jebkurš cits cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis.

Tas notika šādi: Marija bija jaunava, kas gatavojās laulībām ar vīrieti, vārdā Jāzeps. Dievs viņu uzrunāja caur eņģeli, kurš viņai parādījās un teica:

“Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu,
Un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.” (Lūkas ev. 1:30-31)

Marija bija jaunava, tādēļ viņa vaicāja: “Kā tas var notikt?” (1:34). Eņģeļa atbilde mums atklāj Bībeles visbrīnišķīgākās mistērijas pašu būtību:

“Svētais Gars nāks pār tevi,
un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas,
kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas ev. 1:35)

Šis pants mums atklāj trīs lietas, kuras mums jāzina par Jēzu: Jēzus ir Dievs, Jēzus ir cilvēks, un Jēzus ir svēts.

Jēzus ir Dievs 

“Svētais Gars nāks pār tevi,
un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas,
kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas ev. 1:35)

Marijas bērns piedzima tiešas Dieva iniciatīvas rezultātā. Jāzeps šajā procesā nemaz nepiedalījās.

Marija bija jaunava. Dzīvība viņas klēpī nonāca (tapa) Dieva radošā brīnuma rezultātā. Dievs negaidīja, lai glābējs rastos no cilvēku rases. Viņš nonāca uz cilvēku rasi. Dievs kļuva par cilvēku, pieņemdams miesu no Marijas.

Tava dzīve sākās, kad Tu tiki ieņemts savas mātes klēpī. Pirms šī brīža Tevis nebija, Tu neeksistēji. Bet ar Jēzu tas ir citādāk. Viņa dzīve neiesākās Marijas klēpī. Pirms Viņš piedzima kūtī, Viņam bija viena dzīvība un dzīve ar Dievu debesīs. (Jāņa evaņģēlija 1:1)

Eņģelis paziņoja Marijai, ka viņas bērns būs “Visuaugstākā Dēls” un “Dieva Dēls.” (Lūkas ev. 1:32, 35) Pēc tam, citā parādīšanās reizē (sapnī, tulkotāja piezīme) Jāzepam, Jēzus tika atklāts kā “Imanuēls,” kas nozīmē “Dievs ar mums.” (Mateja 1:23) Dievs pie mums pasaulē ienāca kā zīdainis, dzimis kūtī un guldīts silē.

Jēzus ir cilvēks 

“Svētais Gars nāks pār tevi,
un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas,
kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas ev. 1:35)

Mēs nekad nespēsim saprast, kā Dievs varēja pieņemt cilvēka miesu un piedzimt kā zīdainis, taču Jaunās Derības pamata apgalvojums ir tāds, ka Viņš to izdarīja.

Šis brīnums ir neizdibināms noslēpums (mistērija), taču tas palīdz mums izprast un aptvert visu pārējo, ko Bībele stāsta par Jēzu. Viss cits ir saistīts ar šo vienu brīnumu. Ja Dievs kļuva par cilvēku Jēzū, tad Viņa apgalvojumiem, Viņa darītajiem brīnumiem un notikumam ar Viņa augšāmcelšanos nevajadzētu radīt tik lielu pārsteigumu.

Jēzus ir vienots ar Dievu un vienots ar mums, un tas Viņu kvalificēja paveikt to, ko neviens cits nespēja. Tikai Dievs var mūs salīdzināt (samierināt) pats ar Sevi. Tikai cilvēks varēja piepildīt visu, ko Dievs no mums prasa.

Dieva inkarnācija (iemiesošanās) ir mistērija, kas ļauj mums izprast un dod jēgu visam citam.

“Mēs ticam, ka vasarā dienvidū saule ir pie debesīm
ne tāpēc, ka mēs varam skaidri redzēt pašu sauli,…
bet gan tāpēc, ka mēs varam redzēt visu citu.” K.S. Lūiss (C.S. Lewis)

Jēzus ir svēts 

“Svētais Gars nāks pār tevi,
un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas,
kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas ev. 1:35)  

Jēzus ir svēts. Tas nozīmē, ka Viņš it nekad nav grēkojis. Jēzus bija svēts Savās domās, Savos nodomos (iecerēs), Savā raksturā, Savos vārdos un darbos. To nevarētu teikt par nevienu citu cilvēku, kurš jebkad ir dzīvojis.

Jēzus svētums mums atver pilnīgi jaunu cerību pasauli. Ir kāds cilvēks, kurš ir svēts. Ir kāds cilvēks, kas ir viss, par ko Dievs aicina būt mums ikvienam. Viņš ir Dieva dāvana mums, un Viņā ir mūsu visu cerība.

  • Piedzimis
  • Kārdināts (30 gadi)
  • Piesists krustā (3 gadi)
  • Augšāmcēlies (3 dienas)
  • Uzkāpis debesīs (40 dienas)

Bībele mums atklāj, ka pēc Viņa dzimšanas Jēzus “pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas ev. 2:52)

Tad, 30 gadu vecumā, Jēzus iesāka savu publisko kalpošanu. Viņš tika kristīts Jordānas upē, tā pilnībā identificējoties ar vīriešiem un sievietēm, kuri tiecas dzīvot Dieva godam.

Svētais Gars nolaidās uz Jēzu, un balss no debesīm teica: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” (Mateja ev. 3:17) Tad, Svētā Gara piepildīts, Jēzus devās tuksnesī, kur Viņš tapa kārdināts.

2. Jēzus tapa kārdināts

Matejs raksta, ka Gars Jēzu aizveda tuksnesī, lai Viņš taptu velna kārdināts. (Mateja ev. 4:1)

Jēzus nāca pasaulē, lai iznīcinātu Sātana darbu. Pirmais solis Viņa kalpošanā bija stāties pretī mūsu ienaidniekam un triumfēt tur, kur Ādams cieta sakāvi.

Stratēģija Nr.1 – Radīt apjukumu

Sātana pirmā stratēģija Ēdenes dārzā bija radīt apjukumu (neskaidrību). Viņš vaicāja Ievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” (1. Mozus 3:1)

Ienaidnieks izmēģināja to pašu stratēģiju ar Jēzu. “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” (Mateja ev. 4:3)

Ienaidnieks mēģināja radīt apjukumu Jēzus prātā par Viņa paša identitāti. Bet Jēzum nebija vajadzības paveikt brīnumu, lai zinātu, ka Viņš bija un ir Dieva Dēls.

Viņš atbildēja:

“Stāv rakstīts:
cilvēks nedzīvo no maizes vien,
bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja ev. 4:4)

Stratēģija Nr. 2 – Veicināt pašpaļāvību un iedomību

Sātana otrā stratēģija Ēdenes dārzā bija veicināt pašpaļāvību un iedomību. Viņš mēģināja pārliecināt Ievu, ka viņa var nepaklausīt Dieva pavēlei bez jebkādām sekām. “Mirt jūs nemirsiet.” (1. Mozus 3:4)

Ienaidnieks mēģināja veicināt pašpaļāvību un iedomību Jēzū. Viņš aizveda Jēzu uz tempļa pašu augstāko vietu un teica: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs…” (Mateja 4:6)

Eņģeļi neļaus Tev nokrist. “Tie tevi uz rokām nesīs.” Bet Jēzus zināja atšķirību starp ticību un pašpaļāvību.

“Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts:
nekārdini Kungu, savu Dievu.” (Mateja 4:7, jaunais tulk.)

Stratēģija Nr. 3 – Rosināt ambīcijas

Sātana trešā stratēģija Ēdenes dārzā bija vērsta uz ambīcijām. Kad viņš kārdināja Ievu ēst no laba un ļauna atzīšanas koka, viņš teica: “Jūs būsit kā Dievs…” (1. Mozus 3:5)

Viņš atkal mēģināja to pašu stratēģiju pie Jēzus. Sātans rādīja Jēzum visas pasaules valstis un to godību un teica: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” (Mateja 4:9)

Bet Jēzus teica:
“Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts:
tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt
un Viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10)

Mēs visi zinām par Sātana stratēģijām – radīt apjukumu un neskaidrību, veicināt pašpaļāvību un iedomību un rosināt ambīcijas. Mēs piedzīvojam šos kārdinājumus mūsu pašu dzīvēs. Bet varbūt Tu brīnies un domā: “Cik reāli šie kārdinājumi bija Jēzum? Vai patiešām cilvēks, kurš ir svēts, var tikt kārdināts?” 

Tikai Jēzus zina visu kārdinājuma spēku, jo tikai Jēzus ir izturējis pilnu ienaidnieka uzbrukuma spēka apmēru.

Iztēlojies trīs pilotus, kuri, kara laikā reaktīvajās lidmašīnās, lido pāri ienaidnieka teritorijai. Lidmašīnas tiek notriektas, viņi tiek saņemti gūstā un aizvesti uz nopratināšanu. Pa vienam viņi tiek ievesti aptumšotā istabā.

Pirmais pilots pasaka savu vārdu, dienesta pakāpi un dienesta numuru. Viņa sagūstītāji izprašņā viņu par tā karaspēka pozīcijām. Viņš zina, ka nedrīkst izdot šo informāciju, bet viņš arī zina, ka ienaidnieks ir nežēlīgs. Tādēļ viņš izstāsta tiem, ko viņš zina.

Tiek ievests otrais pilots, un viņi sāk to izjautāt. Viņš ir apņēmies nepadoties. Tad sākas nežēlības. Galu galā tas viņam ir par daudz. Viņš padodas un izstāsta tiem, ko viņš zina.

Tad ienāk trešais pilots. “Jūs mani nesalauzīsiet,” viņš saka. “Un kā vēl salauzīsim! Mēs esam salauzuši ikvienu vīru, kas jebkad ir ienācis šajā istabā. Tas ir tikai laika jautājums. Tu redzēsi.”

Sākas nežēlības, bet Viņš nelūzt. Tās tiek pastiprinātas, bet viņš joprojām nelūzt. Tās vēl vairāk pieņemas spēkā, līdz tās kļūst neciešamas, bet viņš joprojām nelūzt.

Visbeidzot, pienāk brīdis, kad viņi ir izmēģinājušies visu, ko vien tie zina. “Nav jēgas,” viņi saka. “Viņš nav tāds kā citi cilvēki, kas ir bijuši šajā istabā. Mēs nevaram viņu salauzt.”

Kurš no šiem pilotiem iepazina visu ienaidnieka spēka mēru? Vienīgais, kurš zina visu ienaidnieka uzbrukuma īsteno spēka mēru, ir tas, kurš nesalūza.

Tādēļ nekad nedomā, ka Jēzu kārdinājumi iespaidoja mazāk nekā Tevi. Tikai Jēzus zina visu kārdinājuma spēku, jo tikai Jēzus ir izturējis pilnu ienaidnieka uzbrukuma spēku.

  • Piedzimis
  • Kārdināts (30 gadi)
  • Piesists krustā (3 gadi)
  • Augšāmcēlies (3 dienas)
  • Uzkāpis debesīs (40 dienas)

Pēc tam, kad Jēzus tika kārdināts, Viņš 3 gadus kalpoja atklātībā, mācīdams, darīdams brīnumus un aicinādams cilvēkus sekot Viņam.

Viņa vēsts bija skaidra: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 4:17) “Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” (Marka ev. 1:15)

Ļaužu pūļi sekoja Jēzum, bet jau no paša sākuma valsts un reliģiskie spēki pretojās Viņam. Pēc trim gadiem Viņš tika arestēts, notiesāts un piesists krustā.

3. Jēzus tika piesists krustā 

Jēzus tika piesists krustā deviņos no rīta, un Viņš nomira trijos pēcpusdienā. Tas, kas notika šajās sešās stundās pie krusta, atklāj mums Bībeles stāsta būtību.

Jēzus atvēlēja piedošanu 

Cilvēku pretestība Dievam sasniedza visbriesmīgāko un šausmīgāko izpausmi pie krusta. Mēs esam bijuši nepaklausīgi Dieva pavēlēm. Tagad mēs piesitam krustā Dieva Dēlu.

Ja reiz cilvēces vēsturē vajadzēja būt brīdim, kad Dieva dusmībai bija jānāk, tad tas bija tagad. Bet Jēzus sauca:

“Tēvs, piedod tiem,
jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas ev. 23:34)

Kad Jēzus teica: “Tēvs, piedod tiem,” Viņš lūdza Tēvu sodu par mūsu grēkiem novērst no mums un pavērst uz Viņu.

Jēzus zināja, ka Dieva sods nāks, bet Viņš teica: “Neļauj tam krist uz šiem cilvēkiem. Liec tam krist uz Mani, un vienīgi uz Mani. Ļauj Man būt Tava soda zibeņnovedējam par viņu grēkiem.”

Iepriekš mēs redzējām, kā Dievs saudzēja Ādamu, kad lāsts krita uz zemi. Šoreiz Dievs saudzēja mūs, likdams sodam par mūsu grēkiem krist uz Jēzu.

Šī Jēzus lūgšana nosedz ikviena cilvēka grēkus, kas nāks pie Viņa. Un, ja Viņa lūgšana bija pietiekama par to grēkiem, kas Viņu piesita krustā, tad tā spēj nosegt ikvienu Tavu grēku.

Jēzus atvēra debesis 

Dažu metru attālumā no Jēzus atradās cilvēks, kurš bija traģiski izniekojis savu dzīvi. Viņš bija dzīvojis noziedzīgi, un tagad viņam par to bija jāmaksā. Viņš ir pazīstams kā ļaundaris pie krusta.

Šis cilvēks vērsās pie Jēzus un teica: “Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” (Lūkas ev. 23:42) Viņš bija dzirdējis Jēzu lūdzam: “Tēvs, piedod tiem.” Varbūt Jēzus varētu piedot arī viņam?

Un Jēzus tam sacīja:
“Patiesi Es tev saku:
šodien tu būsi ar Mani paradīzē.” (Lūkas ev. 23:43)

Paradīzē! Šī cilvēka dzīvi raksturoja virkne postošu izvēļu, taču Jēzus viņam apsolīja tūlītēju pārvērtību caur nāvi, neaptumšota prieka pilnā dzīvē.

Pirms diena būs beigusies, Jēzus ievedīs šo cilvēku Dieva klātbūtnē. Pēkšņi šis cilvēks, kurš bija atradies pie elles sliekšņa, atklāja, ka Jēzus dēļ viņš tūlīt, tūlīt ieies debesu priekā!

Kad Jēzus nomira, ceļš atpakaļ uz Dieva klātbūtni un svētību tika atvērts ne tikai ļaundarim pie krusta, bet arī visiem, kuri, tāpat kā viņš, uzticēsies Jēzum.

Jēzus izcieta elli 

Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams:
“Eloī, Eloī, lamā zabahtani?” Tas ir tulkots:
“Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?” (Marka ev. 15:33-34)

Šī tumsa nebija saules aptumsums. Saules aptumsumi neilgst trīs stundas. Dievs izslēdza gaismu.

Bībele mums pastāsta, kas notika šajā briesmīgajā tumsā:

Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba… (Pētera 1. vēst. 2:24)

Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. (Jesajas 53:6)

Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ
un mūsu grēku dēļ satriekts.
Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu,
ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. (Jesajas 53:5)

Šīs un vēl daudzas citas Rakstu vietas, norāda uz šo vienu brīnišķīgo patiesību: ka Dievs salīdzināja grēciniekus pats ar Sevi, nākot pie mums un nesot mūsu grēkus Jēzū Kristū.

Apdomā, ko tas nozīmēja Jēzum:

  • Viņš tika iegremdēts pilnīgā tumsā
  • Viņš cieta, būdams pie pilnas apziņas
  • Viņu bija apstājuši dēmoniskie spēki
  • Viņš nesa grēka vainu
  • Viņš izcieta sodu
  • Viņš bija šķirts no Sava Tēva mīlestības mierinājuma

Jēzus izcieta elli pie krusta. Elle ir ciešanas pilnīgā tumsā, pie pilnas apziņas, dēmonisko spēku ielenkumā, nesot grēka vainu, esot Dieva sodā un pilnīgā atšķirtībā no Viņa mīlestības mierinājuma. Jēzus izcieta elli pie krusta, lai Tev tā nekad nebūtu jāpiedzīvo.

Pie krusta Jēzus atvēlēja piedošanu, Viņš atvēra debesis, Viņš izcieta elli un tad…

Jēzus mira triumfēdams 

Pēc 3 stundām tumsa pārgāja. Sods, kas tika izliets uz Jēzu, bija izsmelts un iztērēts. Taisnība bija piepildīta, un Jēzus sauca:

“Viss piepildīts!” (Jāņa ev. 19:30)

Jēzus skaļā balsī iesaucās:
“Tēvs, es nododu savu garu Tavās rokās.”
To pateicis, viņš nomira. (Lūkas ev. 23:46)

Kad cilvēks mirst, viņa balss kļūst arvien vājāka un vājāka, līdz viņš gandrīz vairs nespēj parunāt. Nāves brīdī neviens nespēj parunāt skaļā balsī. Bet Jēzus to spēja.

Jēzus nebija nāves satriekts. Tā Viņu nepārvarēja. Viņš teica: “Neviens neatņem man dzīvību. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt.” (Jāņa ev. 10:18, pārfrāzēts) Jēzus dzīvība netika atņemta. Tā tika atdota. Viņš atdeva Sevi par mums.

Jēzus iegāja nāvē triumfēdams. Un Marks pierakstīja, ka

Virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī,
redzēdams, ka Viņš tādā veidā bija miris,
sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.” (Marka 15:39)

  • Piedzimis
  • Kārdināts (30 gadi)
  • Piesists krustā (3 gadi)
  • Augšāmcēlies (3 dienas)
  • Uzkāpis debesīs (40 dienas)

Pēc tam, kad Jēzus nomira, Viņa miesas tika noņemtas no krusta un guldītas kapā, kas piederēja cilvēkam, vārdā Jāzeps.

Kaps tika aizzīmogots ar lielu akmeni tā priekšā. Bet trešajā dienā kaps bija tukšs. Jēzus, kurš tika piesists krustā, bija augšāmcēlies!

4. Jēzus ir augšāmcēlies

Evaņģēliji vēsta, ka sieviešu grupa nogāja uz to dārzu, kurā Jēzus miesas bija guldītas kapā.

Kad viņas tur nonāca, tās atrada akmeni, kas bija bijis pielikts kapa priekšā, noveltu nost. Kaps bija tukšs, un sievietes nezināja, ko par to domāt. Lūka raksta, ka, skatoties uz tukšo kapu, “viņas bija apjukušas” (Lūkas ev. 24:4, jaunais tulkoj.)

Tātad, kā viņas uzzināja, kas bija noticis?

Dievs viņām to pavēstīja.

Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi,
tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs…
“Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.” (Lūkas ev. 24:4, 5-6)

Dievs pasauca divus eņģeļus un teica: “Ejiet un pastāstiet viņām, ko Es esmu paveicis!”

Kristīgā ticība paļāvīgi balstās uz Dieva paskaidrojumu par to, ko Viņš ir paveicis.

Piemēram, kad Marija kļuva grūta, viņa nebūtu varējusi saprast, kas ar viņu notiek, tādēļ Dievs sūtīja eņģeli paskaidrot viņai notiekošo un gaidāmo.

Tāpat tas notika, kad Jēzus tika piesists krustā. Daudz cilvēku redzēja Viņu mirstam, bet viņi nezināja, ko Dievs darīja tajā tumsā. Dievs ir tas, kas mums pastāsta, ka pie krusta Jēzus nesa mūsu grēkus un atdeva savu dzīvību kā upuri. Dievs mums atklāj, ka caur krustu Viņš salīdzināja pasauli ar Sevi.

Kristīgā ticība nebalstās uz izjūtām, impulsiem vai personīgiem ieskatiem. Tā ir ticība tiem notikumu skaidrojumiem, ko Dievs mums dod un atklāj Svētajos Rakstos.

“Viņš… ir augšāmcēlies.” (Lūkas ev. 24:6)

Ko mums šodien nozīmē Jēzus augšāmcelšanās?

Augšāmcēlies nozīmē, ka Jēzus ir dzīvs 

Apņēmības pilni skriesim sacīkstēs, kas mums noliktas.
Uzlūkosim mūsu ticības iesācēju un piepildītāju Jēzu,
kas viņam sagatavotā prieka dēļ,
par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu
un nosēdies Dievam tronim pa labai rokai. (Vēstule Ebrejiem 12:1-2, jaunais tulkoj.)

Bībele mums nenorāda uz nedzīvu reliģiju, bet gan dzīvu Pestītāju. Šobrīd Jēzus sēž Dieva tronim pa labo roku.

Bībeles stāsts pēc būtības nav uzskatu vai pārliecību kopums, kas jāapspriež, vai dzīves veids, kas jāapsver. Bībele mūs iepazīstina ar personu, kura šobrīd ir dzīva. Tu vari Viņu iepazīt, un Viņa iepazīšana mainīs Tavu dzīvi.

Ja Jēzus būtu vienkārši svarīga persona vēsturē, Tu varētu izvēlēties mācīties no Viņa mācībām vai arī ignorēt Viņu. Taču Jēzus ir daudz vairāk nekā tikai izcila vēstures persona.

Viņš ir Dievs ar mums. Viņš ir debesu un zemes Kungs. Viņš ienāca pasaulē mūsu dēļ. Viņš cieta un mira pie krusta par mums. Viņš augšāmcēlās no mirušiem mūsu dēļ. Un tagad Viņš piesaka savas tiesības uz mūsu dzīvēm, mūsu mīlestību un mūsu lojalitāti.

Augšāmcēlies nozīmē, ka Jēzus ir dzīvs. Viņš ir Pestītājs, pie kura Tu vari nākt. Viņš dzirdēs Tavas lūgšanas. Viņš var dot Tev spēku, drosmi, pacietību un cerību.

Jēzus ir Dieva atbilde uz cilvēces problēmu: mums ir ļaunuma atziņa, un mēs esam izslēgti no paradīzes.

Bībeles vēsts nav tāda, ka Tev jāglābj sevi no ļaunuma un jāatrod ceļš uz debesīm, lasot Bībeli, lūdzot lūgšanas un cenšoties dzīvot labāku dzīvi.

Bībeles vēsts ir tā, ka Jēzus Kristus spēj Tevi glābt. Viņš var tevi atbrīvot no ļaunuma varas. Viņš var atvērt debesu durvis.

Tādēļ uzticies Viņam kā savam dzīvajam Kungam un Pestītājam un paļaujies uz Viņu, lai Viņš var Tevi pārveidot par tādu cilvēku, kādam Dievs Tevi aicina būt.

Augšāmcēlies nozīmē, ka nāve ir uzvarēta

Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams,
jo nevarēja būt, ka tā Viņu paturētu savā varā. (Apustuļu darbu 2:24)

Viscaur cilvēces vēsturei nāve ir bijusi kā tirāns, kas ar šausmām ir valdījusi pār cilvēku rasi. Neviens nevar no tās izbēgt. Bet Jēzus augšāmcelšanās ir Dieva garantija, ka nāve būs ieeja jaunā dzīvē visiem, kas pieder Viņam.

Kad es mācījos pamatskolā, mūsu klasei bija mājdzīvnieks – pele. Mums visiem bija iespēja nedēļas nogalēs paņemt šo peli uz mājām, un, kad pienāca mana kārta, es nolēmu atļaut pelei spēlēties ar manām rotaļlietām.

Peli īpaši ieinteresēja mans koši sarkanais divstāvīgais Londonas autobuss. To apostījusi, tā ierāpās iekšā. Šī man bija lieliska izklaide līdz brīdim, kad pele sasniedza autobusa priekšu. Tad radās problēma. Pele vairs nevarēja virzīties uz priekšu, un tā arī nespēja rāpties atpakaļ. Tā bija iesprūdusi.

Es atceros, kā mans tēvs teica: “Atliek tikai viena lieta, dēls; mums būs jāsabojā šis autobuss!” Viņš paņēma nazi un izgrieza caurumu tā jumtā.

Es nespēju izteikt, cik mans tas bija liels atvieglojums. Bet mans autobuss bija izmainīts uz visiem laikiem. Tas tiešām izskatījās jocīgi: spilgti sarkans, divstāvu Londonas autobuss ar caurumu jumtā.

Protams, tas pelei padarīja lietas vēl interesantākas! Agrāk autobusam bija ieeja, bet nebija izejas. Tagad pele varēja ierāpties tajā pa durvīm, uzkāpt augšā pa trepēm un iznākt ārā caur jumtu.

Kad Jēzus nomira, Viņš nāvē izgrieza caurumu. Tiem, kas pieder Viņam, nāve vairs nav cietums, bet gan eja, kas ieved tieši Dieva klātbūtnē.

Augšāmcēlies nozīmē, ka viss cilvēks tiks izpirkts (atgūts) 

Katrā reliģijā ir kaut kāds priekšstats par dzīvi pēc nāves. Bet augšāmcelšanās ir raksturīga tikai kristietībai. Labā vēsts ir ne tikai tā, ka Jēzus ir dzīvs, bet arī tā, ka Viņš ir augšāmcēlies! Ir vērts padomāt par šo atšķirību.

Dieva Dēls bija dzīvs debesīs, pirms Viņš pieņēma cilvēka miesu. Tad kādēļ Viņš vienkārši neatstāja savu krustā sisto ķermeni kapā un neatgriezās pie Tēva? Galu galā, tie bija tikai kauli un miesa. Kādēļ ar to krāmēties?

Eņģeļi būtu varējuši parādīties Lieldienu rītā un teikt: “Viņa ķermenis ir šeit kapā, bet neuztraucieties, jo Viņa Gars ir pie Tēva debesīs.” Galu galā, vai gan tas nav tieši tas, ko mēs sakām kristieša bērēs?

Bet Evaņģēlijos mēs atrodam kaut ko citu:

Un, kad viņi runāja par šīm lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū
un viņiem sacīja: “Miers ar jums!”
Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot.
Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas
šaubas ceļas jūsu sirdīs?
Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu.
Aptaustait Mani un apskatait;
jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja:
“Vai jums še ir kas ēdams?” Un viņi Tam pasniedza gabalu ceptas zivs
un tīru medu. Un Viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot.” (Lūkas ev. 24:36-43)

Augšāmcelšanās mums norāda, ka miesai un ķermenim ir svarīga nozīme. Tu esi dvēseles un miesas brīnumains savienojums, un Jēzus nāca pasaulē, lai izpirktu nevis daļu no Tevis, bet Tevi visu. Viņš nāca, lai ievestu Tevi, dvēseli un miesu, Savā klātbūtnē.

Labā vēsts ir tā, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Augšāmceltā miesa ir katra Kristum ticīgā cilvēka godības pilnā nākotne.

Tā kā Kristus ir augšāmcēlies, augšāmcelsies arī tie, kas Viņam pieder.

Tas ir nepārprotams Svēto Rakstu apsolījums:

Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem,
Viņš kā pirmais no mirušajiem.
Jo, kā caur cilvēku nāve,
tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
Bet ikviens savā kārtā:
vispirms Kristus,
pēc tam tie, kas Kristum pieder Viņa atnākšanas dienā. (1. Korintiešiem 15:20-23)

  • Piedzimis
  • Kārdināts (30 gadi)
  • Piesists krustā (3 gadi)
  • Augšāmcēlies (3 dienas)
  • Uzkāpis debesīs (40 dienas)

Pēc augšāmcelšanās Jēzus vairākkārt parādījās saviem mācekļiem.

Lūka raksta, ka “tiem Viņš [Jēzus] arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.” (Apustuļu darbu 1:3)

Jēzus satikās ar saviem mācekļiem pie kalna Galilejā un pilnvaroja tos: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja ev. 28:19-20, jaunais tulkoj.) Pēc tam Viņš deva viņiem šo brīnišķīgo solījumu: “Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mateja 28:20, jaunais tulkoj.)

Pēc augšāmcelšanās Jēzus atkārtotās parādīšanās turpinājās gandrīz sešu nedēļu garumā. Bet Jēzus jau bija teicis Saviem mācekļiem, ka Viņš atgriezīsies pie Tēva, un, četrdesmit dienas pēc augšāmcelšanās, Jēzus uzkāpa debesīs.

5. Jēzus ir uzkāpis debesīs

Lūka apraksta to, kā Jēzus uzkāpa debesīs:
Un Viņš tos izveda līdz Betānijai,
un Savas rokas pacēlis, tos svētīja.
Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās
un tapa uzcelts debesīs.
Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku. (Lūkas ev. 24:50-52)

Kādēļ gan mācekļi tik ļoti priecājās, kad Jēzus tos atstāja?

Es nekad neaizmirsīšu to dienu, kad mēs Glāzgovas lidostā atvadījāmies no maniem vecākiem, lai atstātu Skotiju un dotos uz Ameriku.

Mēs bijām sagatavojušies, un visi bija vienisprātis, ka tas ir pareizais lēmums. Bet mēs bijām emigrēšanas procesā. Mēs vairs fiziski nebūsim kopā ar saviem mīļajiem. Un, lai cik labi Tu būtu sagatavojies atvadīties, kad tas brīdis pienāk, to nav viegli izdarīt.

Ja pēc mūsu aizbraukšanas mēs dzirdētu, ka mani vecāki ir atgriezušies mājās ļoti priecīgi, mēs noteikti būtu, maigi izsakoties, pārsteigti! Tātad, kādēļ mācekļi bija prieka pilni, kad Jēzus tika uzņemts debesīs?

Mācekļi priecājas, jo Jēzus ir debesīs 

“Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.” (Lūkas ev. 24:51)

Padomā par to, cik liela nozīme ir Jēzus ieiešanai debesīs. Kungs Jēzus Kristus pieņēma mūsu, cilvēku, apveidu šeit uz zemes, un tagad Viņš mūsu “cilvēcīgumu” ir ievedis debesīs.

Ādams tika izraidīts no Dieva klātbūtnes un visi viņa bērni bija atsvešināti no Dieva. Jēzus tika sirsnīgi sagaidīts debesīs, un visi, kas pieder Viņam, arī tiks sirsnīgi sagaidīti debesīs.

Kad Jēzus uzkāpa debesīs, mācekļi zināja, ka Viņš bija tieši tur, kur tiem Viņu visvairāk vajadzēja.

Pieņemsim, ka Tu esi cietumā, apsūdzēts smagā noziegumā. Tev ir nepieciešams advokāts.

Iepazīstot savu advokātu, Tu atklāj, ka viņš ir ļoti iejūtīgs cilvēks. Kad viņš apmeklē Tevi cietuma kamerā, Tu gūsti mierinājumu no viņa klātbūtnes.

Bet visvairāk Tev no sava advokāta ir vajadzīgs nevis viņa mierinājums cietuma kamerā, bet gan viņa prasme un rīcība tiesas zālē. Un visvairāk mums vajag aizstāvi, kurš par mums iestāsies Dieva Tēva priekšā. Un tieši to Jēzus dara mūsu labā debesīs.

“Mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (Jāņa 1. vēst. 2:1)

Kad Jēzus uzkāpa debesīs, mācekļus pārņēma prieks, jo viņi saprata, ka debesīs Viņš par tiem iestāsies Tēva priekšā.

Mācekļi priecājas, jo Jēzus svētī savus ļaudis 

Un notika, kad Viņš tos svētīja,
Viņš no tiem šķīrās un
tapa uzcelts debesīs. (Lūkas ev. 24:51)

Pēdējais skatiens vienmēr atstāj paliekošu iespaidu; un pēdējais, kā mācekļi redzēja Jēzu, bija ar paceltām rokām, lai Viņus svētītu. (“Kad Viņš tos svētīja” angliski ir – “while He blessed them”, kas precīzāk būtu – “Kamēr Viņš tos svētīja.”, tulkot. piezīme)

Jēzus tika uzņemts debesīs, kamēr Viņš svētīja Savus mācekļus. Ja mēs jautātu, ko Jēzus dara patreiz, tad atbilde ir tāda, ka Viņš joprojām svētī savus ļaudis.

Vēstule Ebrejiem mums vēsta…

[Jēzus] var uz visiem laikiem izglābt tos,
kas caur Viņu nāk pie Dieva,
vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu. (Vēst. Ebrejiem 7:25)

Jēzus iestājas par mums. Viņš runā ar Tēvu mums par labu, un, ko Jēzus lūdz, to Tēvs dod. Tavā dzīvē Tev būs viss nepieciešamais, jebkuros apstākļos, visam, kas Tevi sagaida, jo Jēzus Kristus runā ar Tēvu Tev par labu.

Mācekļi priecājas, jo Jēzus atgriezīsies

Kad Jēzus tapa uzcelts debesīs, mācekļiem parādījās eņģelis un tiem teica:

“Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm?
Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs,
tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” (Apustuļu darbu 1:11)

Tas bija paša Jēzus apsolījums. Viņš bija teicis mācekļiem, ka Viņš aiziet, lai tiem sagatavotu vietu. To Viņš izdarīja caur Savu nāvi, Savu augšāmcelšanos un Savu uzkāpšanu debesīs.

Tad Viņš teica: “Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa ev. 14:3) Jēzus iegāja debesīs, lai debesis tiktu atvērtas mums. Nav brīnums, ka mācekļus bija pārņēmis tik liels prieks!

Četri evaņģēliji – Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa – mums atklāj, ka Jēzus piedzima, ka Viņš tika kārdināts, ka Viņš tika piesists krustā, ka Viņš ir augšāmcēlies un ka Viņš ir uzkāpis debesīs.

Jānis saka:

Šīs [grāmatas] ir rakstītas, lai jūs ticētu,
ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs,
pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. (Jāņa 20:31)

Dievs dod brīnišķīgas dāvanas tiem, kas tic Kungam Jēzum Kristum. Tās ir aprakstītas Jaunās Derības vēstulēs, tāpēc turpini šo pārskatu kopā ar mums. Mēs apskatīsim piecas no šīm dāvanām nākošajā nodarbībā.

Jāņa evaņģēlija 20:24-31

24 Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. 25 Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: “Mēs To Kungu esam redzējuši.”

Bet viņš tiem sacīja: “Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu.”

26 Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: “Miers ar jums!” 27 Pēc tam Viņš Tomam saka: “Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!”

28 Toms atbildēja un sacīja Viņam: “Mans Kungs un Mans Dievs!”

29 Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”

30 Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. 31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.

Izmanto šos jautājumus, lai ļautu Dieva Vārdam dziļāk ietekmēt Tevi. Pārrunā tos ar kādu vai izmanto tos dziļākām pārdomām vienatnē.

1Kurā no šiem 5 notikumiem Tu visskaidrāk redzi Dieva mīlestību uz mums? Kādēļ?
2Kas, pēc Tavām domām, ir vissvarīgākais, ko Jēzus paveica savā zemes dzīvē?
3Kāds ir viens vai divi veidi, kā Tu uztver Jēzu citādāk, salīdzinājumā ar to, kā Tu uz Viņu raudzījies pirms šīs nodarbības pabeigšanas?
Next Session

Details

SCRIPTURE Jāņa evaņģēlija 20:24-31

Take the First Step to Open Your Bible

Join 35,000+ people who get ‘Open Today’. Every Wednesday you’ll get resources designed to inspire, encourage, and challenge you in opening your Bible.

This field is for validation purposes and should be left unchanged.