Prieks

Varbūt Tu neesi pārliecināts par to, vai Tu galu galā nonāksi debesīs. Tu ceri, ka Tu tur nonāksi, bet dažreiz Tu šaubies, ka Tava ticība ir pietiekoši stipra vai Tava grēku nožēla pietiekoši dziļa un patiesa.

Tādēļ mums ir svarīgi atstāt konflikta ieleju un uzkāpt nākošajā kalnā, kur mēs uz mirkli varam ieraudzīt to galējo uzvaru, kas ir apsolīta katram, kas tic uz Jēzu Kristu.

Pienāks diena, kad Tava kristīgās dzīves cīņa būs galā. Tu būsi kopā ar Jēzu. Tu redzēsi Viņa seju, un, kad Tu Viņu redzēsi, Tu būsi līdzīgs Viņam. (Jāņa 1. vēst. 3:2)

Dieva godība Tevī 

Dieva apsolījums ir ne tikai, ka Tu tiksi ievests Dieva godības klātbūtnē, bet arī, ka Dieva godība tiks atklāta, parādīsies Tevī. Pāvils saka: “Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” (Romiešiem 8:18) (Dažos angļu valodas tulkojumos šī panta pēdējā daļa skan “glory that will be revealed in us” = “godību, kas atklāsies mūsos” – tulkot. piez.) Balstoties uz tādu tulkojumu, viņš nesaka “atklāsies mums”, bet gan “atklāsies mūsos.” Dieva godība būs Tevī!

Svētais Gars jau tagad zināmā mērā rada Dieva godības atspulgu katra ticīgā dzīvē. Mēs “topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2. Korintiešiem 3:18)

Tas process ir iesācies, un pienāks diena, kad tas būs pabeigts. Tie, kuri ir attaisnoti, taps arī pagodināti (pārvērsti godībā). (Romiešiem 8:30) Dievs pabeigs to, ko Viņš ir iesācis Tavā dzīvē, un, kad Viņa darbs Tevī būs pabeigts, Tu nebūsi vīlies.

Kad mēs ejam caur nespēka, konfliktu un ciešanu ielejām, mums ir nepieciešams būt pārliecinātiem par galējo rezultātu visam, ko Dievs veic mūsu dzīvēs. Tas ir tas prieks, kas mūs uztur. Mēs “teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.” (Romiešiem 5:2)

Kā Tu vari būt pārliecināts? 

Kā Tu vari būt pārliecināts, ka nonāksi debesīs? Tu varbūt esi iesācis kristīgo dzīvi, bet kā Tu vari zināt, ka Tu to arī pabeigsi? Ja mēs nezinām, kā atbildēt uz šiem jautājumiem, tad drīzi vien tie laupīs mums prieku.

Sātans labprāt mums atgādina visas tās briesmas un riskus, kas mūs sagaida kristīgās dzīves ielejās; un mēs varam priecāties un teikt sevi laimīgus galējās uzvaras cerībā tikai tad, ja esam pārliecināti, ka Dievs mūs izvedīs galā.

Neadekvātas atbildes 

Kāda būtu Tava atbilde, ja es Tev vaicātu: “Kā Tu zini, ka pavadīsi mūžību debesīs? “

Viena no atbildēm varētu būt: “Jo es mīlu Kristu.” Tas ir lieliski, bet cik dziļa ir Tava mīlestība? Vai tā vienmēr parādās paklausībā Viņa baušļiem? Tu nevari pastāvēt paļāvībā uz savu mīlestību uz Kristu.

Vēl viena atbilde varētu būt: “Es esmu uzņēmies saistības.” Tas ir brīnišķīgi. Bet kas notiks, ja Tavas saistības vājināsies? Vai tas nozīmēs, ka Tavas iespējas iekļūt debesīs arī vājināsies? Tu nevari pastāvēt paļāvībā uz savām saistībām ar Kristu.

Trešā atbilde varētu būt: “Man ir ticība.” Tas arī ir brīnišķīgi. Bet cik stipra ir Tava ticība? Vai gan nepienāk brīži, kad Tu cīnies ar šaubām? Tu nevari pastāvēt paļāvībā uz savu ticību Kristum.

Kopējais faktors visās šajās neadekvātajās atbildēs ir tas mazais vārdiņš “Es”, “man.” “Es mīlu Kristu”; “Es esmu saistījies”; “Man ir ticība.” Un tā problēma ar jebko, kas sākas ar “Es,” ir tā, ka tas vienmēr ir nepilnīgs, vienmēr nav tas, kāds tas varētu būt un kādam tam vajadzētu būt.

Kristus asinis 

Tieši tāpēc mums ir jābūt bezgalīgi pateicīgiem par to, ka mūsu iekļūšana debesīs nebalstās uz mūsu ticību, saistībām, darbiem, mīlestību vai kaut ko citu mūsos pašos, bet gan uz mūsu Kunga Jēzus Kristus asinīm. “Jo vairāk tagad, kad esam attaisnoti viņa (Kristus) asinīs,” Bībele norāda, “mēs tiksim caur viņu izglābti no dusmības.” (Romiešiem 5:9)

Ja mana pestīšana būtu atkarīga no tā, cik stipra ir mana ticība vai cik dziļa ir mana mīlestība, es nekad nevarētu būt pārliecināts par to, kāds būs manas dzīves iznākums. Bet galējais iznākums nav atkarīgs no šīm lietām. Tas balstās uz Jēzus asinīm. Tas ir mūsu pazemīgās un priekpilnās paļāvības stingrais pamats: mēs esam “attaisnoti viņa asinīs.”

Drošs pamats 

Iztēlojies divas līdzīgas ainas. Pirmajā cilvēks ar pārliecību uzkāpj uz ledus, kas pārklāj ezeru. Ledus ir plāns. Viņa pārliecība ir nepamatota, un viņš iekrīt iekšā. Otrajā, ļoti nobažījusies persona nedroši virzās pa stingru ledu. Viņa kustas ļoti lēni, jo baidās, ka ledus tūlīt var ielūzt. Bet viņai ne no kā nav jābaidās. Šis ledus ir biezs. Viņas drošība nebalstās uz tā, cik stipra ir viņas ticība, bet gan uz ledus stipruma (biezuma).

Tava pestīšana nebalstās uz tā, cik stipra ir Tava ticība, bet uz tā, cik stiprs ir Tavs Pestītājs.

Ja Tu vēlies attīstīt pārliecības un prieka pilnas debesu gaidas, tad nevaicā: “Cik stipra ir mana ticība?” vai “Cik silta ir mana sirds?”, vai “Cik stipras ir manas saistības?” Šie jautājumi liek Tev raudzīties pašam uz sevi, un tas tikai novedīs pie vēl vairāk jautājumiem!

To vietā pavaicā: “Vai Jēzus Kristus asinis ir pietiekoši vērtīgas un pietiekoši spēcīgas, lai nomazgātu katru grēku un apklātu katru vājību, sakāvi un nepietiekamību manā dzīvē no šī brīža un līdz tai dienai, kad es nonākšu Dieva klātbūtnē?” Atbilde uz to jautājumu ir: “Neapšaubāmi, bez jautājumiem vai minstināšanās, jā!”

Skats no trešā kalna 

Jēzus Kristus mira, lai Tevi glābtu, Viņš dzīvo, lai Tevi uzturētu, un Viņš nekad Tevi nelaidīs vaļā. (Romiešiem 8:32-39) Un tādēļ Tev nevajag uztraukties par to, kas notiks nākotnē. Lai kas arī nenotiktu, Viņš būs ar Tevi, un Viņš izvedīs tevi galā.

Kāds notikums Tavā dzīvē varētu Tevi šķirt no Kristus? Kāds elles spēks var apturēt to, ko Viņš dara Tavā dzīvē? Dievs dāvāja Savu Dēlu, lai Viņš mirtu par Tevi, un Tu vari būt pilnīgi pārliecināts, ka nekas nevar traucēt Viņam nogādāt Tevi līdz galam debesīs.