Brauciens
Suverēns
Jāņa evaņģēlijs 11:1-44
Jēzus iesāka savu publisko kalpošanu, paziņodams savu misiju un nolūku. Viņš piedalījās Sabata dievkalpojumā savas pilsētas Nacaretes sinagogā, un, kad Viņš piecēlās lasīt, kalpotājs Viņam pasniedza pravieša Jesajas rulli. Atvēris rulli, Jēzus izlasīja šos vārdus:
Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti
nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos un pasludināt
atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu, salauztos darīt brīvus
un pasludināt Kunga žēlastības gadu. (Lūkas ev. 4:18-19, jaunais tulkoj.)
Šie vārdi klausītājiem bija pazīstami. Tie tika lasīti dievkalpojumos jau vairāk nekā septiņsimt gadus. Taču Dieva ļaudis joprojām gaidīja uz to cerību, ko šie vārdi solīja.
Satraucošs paziņojums
Kad Jēzus bija pabeidzis lasīt, Viņš saritināja rulli, atdeva to atpakaļ kalpotājam un apsēdās, kā to vienmēr darīja rabīni, kad viņi mācīja. Ļaudis bija pieraduši pie Rakstu lasījuma un sprediķa kārtības, bet neviens no viņiem nebija gaidījis Jēzus satraucošo paziņojumu: “Šodien,” Viņš teica, “šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.” (Lūkas ev. 4:21)
Citi tika aprakstījuši to, ko Mesija vēl tikai darīs. Jēzus paziņoja, ka Mesija nu ir ieradies.
Jēzus misija
Jēzus paziņoja, ka Viņš ir apsolītais glābējs. Viņa unikālās kalpošanas rezultātā gūstekņi tiks atbrīvoti, aklo acis taps atvērtas un apspiestie ļaudis atradīs brīvību.
Kad Jēzus teica, ka Viņš ir nācis, lai pasludinātu Tā Kunga žēlastības gadu, Viņš atsaucās uz svinībām, ko Dievs bija noteicis Vecajā Derībā, – Jubilejas gadu (vecajā tulkojumā – Gaviļu gads)(3. Mozus grām. 25. nod.).
Dieva plāns bija, lai katrs piecdesmitais gads būtu gads, kad visi neatmaksātie parādi tiktu atlaisti, vergi tiktu atbrīvoti un zemes gabali, kas tika pārdoti, lai izdzīvotu grūtos laikos, tiktu atdoti atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem. Jubilejas gads deva iespēju visiem Dieva ļaudīm sākt no jauna, kad vecie parādi tiek atlaisti un zaudētie mantojumi atgriezti.
Jubilejas gada noteikumi bija liela svētība nabadzīgajiem, bet tie bija dārgas saistības bagātajiem. Un tas bija iemesls, kādēļ Jubilejas gads tā arī nekad netika svinēts visā Vecās Derības vēsturē. Tie, kuru rokās bija vara izsludināt Jubilejas gadu, nekad nevēlējās to darīt. Tas vienkārši iznāca pārāk dārgi.
Jēzus ieradās, lai izsludinātu Dieva Jubilejas gadu, un tā bija priecīga vēsts nabadzīgajiem. Kristus vēlas piedot mums mūsu vecos parādus Dievam un atgriezt mums zaudēto mantojumu. Viņš ir spējīgs atsvabināt tos, kas ir grēka gūstekņi un Sātana nomākti. Tā svētība, kuru Dievs bija apsolījis visiem ļaudīm caur kādu personu Ābrahāma un Dāvida dzimtas līnijā, ir ieradusies caur Jēzu Kristu.
Slimo dziedināšana
Nākošo triju gadu gaitā Jēzus nepārprotami pierādīja, ka Viņš ir spējīgs izpildīt šos neparastos apsolījumus. Akls vīrs ieguva redzi (Jāņa ev. 9. nod.), kurlam cilvēkam tika dāvāta spēja dzirdēt (Marka ev. 7. nod.), un vīrs, kurš trīsdesmit astoņus gadus bija kropls, ieguva spēju staigāt (Jāņa ev. 5. nod.). Visos šajos gadījumos līdzjūtība bija tā, kas mudināja Jēzu darīt brīnumus. Viņš iesniedzās salauztajās dzīvēs, nesdams cerību un dziedināšanu.
Jēzus pat dziedināja cilvēkus, kas sirga ar spitālību (lepru). Spitālīgie bija sabiedrības izstumtie. Lielākā daļa cilvēku baidījās no šīs nāvīgās slimības un negāja tiem pat tuvumā. Taču, kad spitālīgais atnāca pie Jēzus, lūgdams, lai viņu dziedina, Jēzus pieskārās tam un viņu dziedināja (Mateja ev. 8. nod.).
Nelaimju novēršana
Brīnumi, ko Jēzus darīja, atklāja Viņa varu pār visām tumsības sfērām, kuras rada ciešanas cilvēku dzīvē. Vienreiz gadījās, ka Jēzus mācekļi, mēģinādami airu laivā pārcelties pāri ezeram, nokļuva vētrā. Jēzus apsauca vēju, un ezers kļuva pavisam rāms. Mācekļi bija pamatīgi izbijušies. “Kas Tas tāds,” viņi vaicāja, “ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?” (Marka ev. 4:41).
Nomākto atbrīvošana
Jēzus arī atbrīvoja cilvēkus no dēmonu apsēstības. Kad Viņš atnāca geraziešu zemē, kāds cilvēks ar sajukušu prātu strauji tuvojās Viņam. Šajā cilvēkā bija iemiesojušies dēmoni, nodarīdami briesmīgu postu šim cilvēkam un visiem, kas bija ap viņu. Viņš dzīvoja kapos, kur viņš graizīja pats savu miesu. Neviens nespēja viņu savaldīt; viņš ar savu trakošanu apdraudēja visu tuvējo apkaimi.
Kad Jēzus redzēja šo cilvēku, Viņš pavēlēja ļaunajiem gariem iziet no tā; un, Jēzus pavēlei klausīdami, tie izgāja. Kad apkārtējie ļaudis sanāca apskatīties, kas tur bija noticis, tie ieraudzīja šo cilvēku sēžam apģērbtu un pie pilna prāta (Marka ev. 5. nod.).
Mirušo atdzīvināšana
Jēzus vara sniedzās vēl tālāk par slimībām, dabu un dēmoniem. Viņš valdīja arī pār nāvi. Trīs reizes Viņš atdzīvināja mirušos. Apustulis Jānis pierakstīja stāstu par Lācara, Jēzus drauga, nāvi. Četras dienas pēc tam, kad Lācars tika guldīts kapā, Jēzus atdzīvināja viņu no mirušiem. Jēzus nostājās pie viņa kapa un sauca, lai Lācars nāk ārā. Un viņš iznāca, neskatoties uz autiem, kuros joprojām bija satīts viņa ķermenis (Jāņa ev. 11. nod.).
Skats no otrā kalna
Jēzus paveiktie brīnumi bija kaut kas vairāk kā tikai efektīgas iejaukšanās. Tās bija arī zīmes, kas atklāja Viņa varu un apstiprināja Viņa identitāti. Kad Jānis Kristītājs apvaicājās, vai Jēzus tiešām ir Mesija (Pestītājs), Jēzus teica: “Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mateja ev. 11:5)
Brīnumi, ko Jēzus darīja, bija kā zibens šautras tumšās debesīs. Jēzum ir vara pār slimībām, nelaimēm, dēmoniem un nāvi. Viņam rūp nabagie, un Viņš ir nācis, lai nestu Dieva apsolīto svētību, kurā tiks dzēsti mūsu vecie parādi un mūsu zaudētais mantojums tiks atjaunots.
Šie brīnumi atļauj mums ieraudzīt mazu paraudziņu no tās svētības, ko Dievs ir sagatavojis visiem saviem ļaudīm. Taču tie ir tikai paraudziņi. Jēzus neiznīcināja aklumu vai lepru. Jeruzālemes vietējā slimnīca neaizvēra savas durvis. Apbedīšanas birojiem darbs neaptrūkās. Lai redzētu kādēļ tas tā, mums jādodas caur nākošo ieleju.
Jāņa evaņģēlijs 11:1-44
1 Bet kāds gulēja slims, Lācars vārdā, Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas ciemā. 2 Bet šī Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar svaidāmo eļļu un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi. Tās brālis Lācars gulēja slims. 3 Tad abas māsas sūtīja Viņam ziņu: “Kungs, redzi, tas, ko Tu mīli, guļ slims.”
4 Jēzus, to dzirdējis, sacīja: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.” 5 Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru. 6 Saņēmis ziņu, ka tas ir slims, Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur Viņš atradās. 7 Un tikai pēc tam Viņš saka mācekļiem: “Iesim atkal uz Jūdeju!”
8 Mācekļi Viņam saka: “Rabi, nupat jūdi gribēja Tevi nomētāt akmeņiem, un Tu atkal jau dodies turp?”
9 Jēzus atbildēja: “Vai dienai nav divpadsmit stundu? Ja kāds staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu. 10 Bet, ja kāds staigā naktī, tas piedauzās, jo viņam nav gaismas.”
11 To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: “Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt.”
12 Mācekļi Viņam sacīja: “Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies.” 13 Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu.
14 Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: “Lācars nomiris; 15 un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!”
16 Tad Toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: “Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!”
17 Kad Jēzus tur nonāca, Viņš to atrada jau četras dienas guļam kapā. 18 Bet Betānija bija netālu no Jeruzālemes, apmēram piecpadsmit stadiju. 19 Un daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu viņas par viņu brāli. 20 Marta, dzirdējusi, ka Jēzus nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.
21 Tad Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris! 22 Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.”
23 Jēzus viņai saka: “Tavs brālis celsies augšām!”
24 Marta saka Viņam: “Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.”
25 Jēzus viņai sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, 26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”
27 Viņa saka: “Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē.”
28 Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: “Mācītājs ir atnācis un tevi sauc.” 29 Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa. 30 Bet Jēzus vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi. 31 Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.
32 Kad Marija nonāca tur, kur Jēzus bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris.”
33 Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma 34 un sacīja: “Kur jūs viņu esat likuši?”
Tie Viņam saka: “Kungs, nāc un redzi!”
35 Jēzus raudāja.
36 Tad jūdi sacīja: “Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!”
37 Bet daži viņu starpā sacīja: “Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?”
38 Jēzus, atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. 39 Jēzus saka: “Noņemiet akmeni!”
Marta, mirēja māsa, saka Viņam: “Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.”
40 Jēzus viņai saka: “Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?”
41 Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! 42 Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.”
43 Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!” 44 Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu.
Bet Jēzus sacīja tiem: “Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet.”
Izmanto šos jautājumus, lai ļautu Dieva Vārdam dziļāk uzrunāt Tevi. Pārrunā tos ar kādu vai izmanto tos dziļākām pārdomām vientnē.
Take the First Step to Open Your Bible
Join 35,000+ people who get ‘Open Today’. Every Wednesday you’ll get resources designed to inspire, encourage, and challenge you in opening your Bible.