Vēstule Ebrejiem 2:5-18
Mēs esam nonākuši pie kristīgās dzīves pēdējās ielejas. Dieva mūžīgās godības brīnišķīgais kalns guļ mums priekšā, bet ceļš, kas ved uz turieni, iet caur drūmo nāves ieleju. Pienāks diena, kad Tu iesi caur šo ieleju, un šajā gaitā Kristus būs ar Tevi.
Kad Jēzus nomira, Viņš izmainīja katra ticīgā cilvēka nāves būtību. Mums joprojām ir jāiet caur šo ieleju, bet nāvei vairs nav varas pār tiem, kas pieder Jēzum.
Vēstule Ebrejiem paskaidro, kas notika, kad Jēzus nomira, un kā tā rezultātā Tava nāve būs citādāka: Jēzus izcieta nāvi, “lai Dieva žēlastībā būtu baudījis nāvi par visiem.” (Ebrejiem 2:9)
Gatavojoties savai nāvei, Jēzus cieta milzīgā dvēseles agonijā. “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei,” Viņš teica Ģetzemanes dārzā. (Mateja ev. 26:38) Satriekta!
Nekas cits nekad nebija satriecis Jēzu. Bet, paredzēdams un sagaidīdams savu nāvi, Viņš teica: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām.” (Mateja ev. 26:39) Paredzamo ciešanu apziņa pārņēma Viņu ar izbailēm. Kad Tu uzzināsi, kas bija tajā biķerī, Tu sapratīsi, kādēļ Viņš šausminājās, domādams par to, ka Viņam tas būs jādzer.
Miršana dubultā nāvē
Bībele runā par nāvi divās dimensijās. Pirmā, fiziskā nāve, ir mums visiem pazīstama. Bet pastāv arī vēl “otrā nāve.” (Atklāsmes grām. 2:11; 20:6, 14; 21:8) Tā ir Dieva dusmība, kas tiks izlieta Pēdējā Dienā.
Jēzus izbaudīja pirmo un otro nāvi vienlaicīgi. Ļaunprātīgi cilvēki pienagloja Viņu pie krusta, kur dzīvība lēnām tecēja ārā no Viņa ķermeņa. Tai pašā laikā Dievs uzlika mūsu grēkus Jēzum un izlēja to dusmību, kas pienācās mums, uz Viņu. Tādēļ, kad mēs lasām, ka Dieva žēlastībā Viņš izcietis (nobaudījis) nāvi par visiem, tas nozīmē, ka Viņš izcieta abas nāves dimensijas vienlaicīgi. (Vēst. Ebrejiem 2:9)
Mūsu Pestītājam nācās baudīt nāvi tā kā nevienam citam pirms tam vai kopš tā laika. Viņš cieta nāvi abās dimensijās vienlaicīgi. Un, ja paredzamās dubultās nāves priekšnojautas Jēzum šķita tik šausmīgas, tad kāda tā bija īstenībā, realitātē?
Kristum ticīgie nekad nebaudīs otro nāvi. Kristus to izcieta par mums un izvilka tās dzeloni. (1. Korintiešiem 15:55) Nāve joprojām ir tumša ieleja, bet tās būtība ir izmainīta katram ticīgajam. Tieši par to Jēzus domāja, teikdams: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!” (Jāņa ev. 8:51) Kristiešiem nāve ir bez dzeloņa. Tava nāve nenozīmēs atšķirtību no Tēva, bet gan ieiešanu Viņa klātbūtnē.
Nebaidies
Lai gan liela daļa cilvēku nomirst mierīgā veidā, dažiem nākas piedzīvot lielas grūtības šajā procesā. Gaidāmā nāve var iedvest bailes pat cilvēkam, kurš ir pilnīgi drošs par savu galamērķi mūžībā. Tādēļ ir noderīgi padomāt par to, kas notiks, kad pienāks tas brīdis, kad Tev būs jāšķiras no šīs dzīves.
Evaņģēlijos ir aprakstīts gadījums, kad Jēzus atnāca pie mācekļiem, kuri bija laivā uz ezera. Vēlu naktī Jēzus izgāja tiem pretim, staigādams pa ūdens virsu. Kad mācekļi Viņu ieraudzīja, tie nobijās, jo viņi domāja, ka tas ir spoks. Bet Jēzus tiem teica: “Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!” (Marka ev. 6:50)
Tas ir lielisks attēls tam, kas notiek ar ticīgo viņa nāves brīdī. Daži kristieši mirst mierīgi, un šķiet, ka viņiem ir spēcīga sajūta, ka debesis ir atvērtas. Citi mirst ar lielu cīņu un, tāpat kā mācekļi, piedzīvo lielas bailes. Jebkurā gadījumā Jēzus nāk, lai aizvestu tos mājās.
Ierašanās brīdis
Bībele dāvā mums vēl vienu brīnišķīgu attēlu tam, kā izskatīsies ticīga cilvēka nāve. Skatoties no šīs, ielejas, puses, tas izskatās tā, ka Kristus atnāk, lai aizvestu mūs mājās, bet, skatoties no debesu viedokļa, tas ir ierašanās brīdis.
Kad Tu ieradīsies debesīs, Jēzus stāvēs Tev blakus un stādīs Tevi priekšā Tēvam. (Vēst. Ebrejiem 2:13) Viņš ir apsolījis, ka, ja Tu apliecināsi Viņu cilvēku priekšā, tad Viņš apliecinās Tevi Tēva priekšā. (Mateja 10:32) Tēva priekšā Viņš teiks: “Lūk, še Es esmu un bērni, ko [Tu] Man [esi] devis.” (Ebrejiem 2:13)
Tajā dienā Kristus vārds būs vienīgais, kam būs nozīme. Viņš apliecinās Tevi Tēva priekšā, un Viņš ievedīs Tevi mūžīgās dzīvības priekā. Viņš to ir apsolījis, tādēļ – no kā tev jābaidās?
Skats no ceturtās ielejas
Kristum ticīgajiem nāve ir durvis, pa kurām tie ieiet tūlītējā un apzinātā Jēzus klātbūtnē. Tā mums ir dāvana, jo Kristus izcieta otro nāvi mūsu vietā. Viņš izvilka tās dzeloni un izmainīja nāves būtību visiem saviem ļaudīm.
Pats miršanas process varbūt ir biedējošs, bet Kristus caur to ies kopā ar Tevi, un Viņš aizvedīs Tevi mājās. Kristietis var teikt ar pārliecību: “Jebšu es arī staigāju tumšā [nāves] ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (23. psalms:4)
Ielejas otrā pusē paceļas brīnišķīgā kalna virsotne, kas ir mūsu ceļojuma galamērķis. Tā godība pārsniedz visu, ko mēs jebkad esam redzējuši un spējam aptvert. Bet Dievs ir mums ļāvis uz brīdi ieskatīties tajā, kas vēl priekšā, un tagad mēs pievēršamies šim beidzamajam skatam.
5 Jo ne eņģeļu varā Viņš atdevis nākamo pasauli, par ko mēs runājam. 6 Bet kādā vietā gan kāds ir apliecinājis, sacīdams:
kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, vai cilvēka dēls, ka Tu viņu uzlūko?
7 Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku par eņģeļiem; ar godu un slavu Tu esi viņu vainagojis.
8 Visu Tu esi licis zem viņa kājām. –
Bet, pakļaujot viņam visu, Viņš nekā nav atstājis viņam nepakļāvis; bet tagad vēl mēs neredzam, ka viss viņam pakļauts. 9 Bet mēs redzam Jēzu, kas īsu laiku bija padarīts mazāks par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ ar godu un slavu vainagotu, lai Dieva žēlastībā būtu baudījis nāvi par visiem.
10 Jo Tam, kura dēļ viss ir un caur ko viss ir, kas daudz bērnu vada uz godību, Tam pienācās Viņu, pestīšanas iesācēju, ciešanās padarīt pilnīgu. 11 Jo, kā Tas, kas svētī, tā arī tie, kas tiek svētīti, visi ir no viena; tāpēc Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem, sacīdams:
12 Es sludināšu Tavu Vārdu Saviem brāļiem, draudzes vidū Tev dziedāšu slavas dziesmas.
13 Un atkal:
Es paļaušos uz Viņu.
Un atkal:
lūk, še Es esmu un bērni, ko Dievs Man devis. –
14 Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, 15 un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā. 16 Jo Viņš jau nepieņem eņģeļus, bet gan Ābrahāma dzimumu. 17 Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. 18 Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.
Izmanto šos jautājumus, lai ļautu Dieva Vārdam dziļāk ietekmēt Tevi. Pārrunā tos ar kādu vai izmanto tos dziļākām pārdomām vienatnē.
Join 35,000+ people who get ‘Open Today’. Every Wednesday you’ll get resources designed to inspire, encourage, and challenge you in opening your Bible.